Rīgas sinagogā tiek atjaunota sena tradīcija

Pagājušajā sestdienā, 13. janvārī, Rīgas sinagogā tika atjaunota sena tradīcija skaitīt lūgšanas par valdību un dzīvesvietas valsti.

Šo tradīciju jau kopš seniem laikiem ievēroja ebreji visā pasaulē, un tās pirmsākumi aizved mūs pie pravieša Jeremijas, kuram no Bābeles izdzītie ebreji pēc Tempļa sagraušanas uzdeva jautājumu par to, kā viņiem dzīvot tālāk. Pravietis viņiem ieteica dzīvot vienkāršu dzīvi – laist pasaulē bērnus, celt mājas, iekopt dārzus, kā arī skaitīt lūgšanas par mieru tajā pilsētā, kurā viņi atradās, jo tas nodrošinās mieru arī viņiem pašiem. Mišnas traktātā “Pirkei Avot” tiek noteikts arī, ka jāskaita lūgšanas par valdību, jo, ja nebūtu valdības, “ļaudis apēstu viens otru bez sāls”.

Ebreji visos laikos un valstīs ir ievērojuši šo tradīciju, lūdzoties par cariem, prezidentiem un citām valdības formām, kas pastāvēja viņu dzīvesvietas valstī. 1920. – 30. gados šī tradīcija tika ievērota neatkarīgajā Latvijas Republikā. Mēs saprotam, ka šīs paraža ir būtiska mums arī šodien, tāpēc esam nolēmuši to atjaunot.

Sestdien tika ieviesta arī tradīcija svētīt karavīrus, kas dien Izraēlas Aizsardzības armijā un aizstāv ebreju tautu pret briesmām.

Rīgas Sinagogas rabīns Kalevs Krelins izteica cerības, ka šīs tradīcijas nostiprināsies vietējā kopienā un tiks ievērotas katru sestdienu.